Arī skolotāji mācās

2022. gada 17. augustā LVA rīkoja trešo Latvijas un diasporas tālmācības skolotāju konferenci. Šoreiz tās temats bija “lva.classflow.lv: sociāli emocionālā vide valodas apguvei”.

Skolotāja loma skolēna personības attīstībā neaprobežojas tikai ar mācību priekšmeta mācīšanu, tajā skaitā arī attālināti. Nav šaubu, ka arī caur datora ekrānu ir iespējams veidot ciešu emocionālo saikni un nodrošināt labvēlīgu emocionālo vidi, tāpēc pamatota ir skolotāju interese, kādas metodes un paņēmienus labāk izvēlēties, kādus digitālus rīkus izmantot, lai mācību process skolēnam būtu saistošs un skolotājam ērts. Lielāko daļu atbilžu konferences dalībnieki saņēma gan no Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces M. App. Ling. Dainas Grosas, neirovalodas treneres Lindas Adamovas, LU profesores Dr. psych. Baibas Martinsones, Rīgas 6. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja PhD Andra Krieķa, gan LVA tālmācības skolotājām Lindas Krastiņas, Ineses Eglītes, Ilonas Bohānes un Ingas Narmontas.

Svarīgākā konferencē gūtā atziņa ir, ka sociāli emocionālās vides nodrošināšana ir katra skolotāja sirdsdarbs, kam pamatā sadarbība, mīlestība un draudzība starp pieaugušo un bērnu.  

Ļoti būtiska ir ģimenes attieksme pret jebkuru valodu. No tās izriet, cik labi bērns apgūs arī latviešu valodu un, dzīvojot mītnes zemē, arī piederības izjūtu latviešiem un Latvijai. Kā atzīst M. App. Ling. Daina Grosa, ja ģimenē kaut kas no tā nepadodas, tad profesionāla skolotāja vadībā var to mainīt. Svarīgi tikai, sākot strādāt, precīzi diagnosticēt skolēna valodas prasmi un izvēlēties atbilstošas mācību metodes un metodiskos paņēmienus. 

Savukārt neirovalodas trenere Linda Adamova uzsvēra neirozinātnes teorijās balstītu atziņu, ka valodas mācīšanas un mācīšanās procesā būtiska ir apzinātība – dabiska, bet precīzi plānota rīcība. Strādājot ar diasporas skolēniem, nevaram ignorēt, ka viņi dzīvo divu un pat vairāku valodu vidē, un profesionāla skolotāja veiksme ir prasme integrēt citu valodu pieredzi arī latviešu valodas mācību procesā. Skolotājam ir jāzina, kā skolēns valodu uztver, kāda ir viņa atmiņa, uzmanība un citu psihisko procesu attīstība dažādos vecumposmos. No vienas puses, valodas apguves procesā nav vajadzīgi lieki kairinājumi, no otras puses, ir jāprot sagādāt arī pārsteigumus par valodas skaņām un pat gramatiku. Ja mācību procesā valda prieks un pozitīvisms, arī mācīšanās rezultāti ir augstāki. 

Dr. paed. Baiba Martinsone konferences dalībniekiem lika aizdomāties par to, ka sociāli emocionālas vides veidošana sekmīgām mācībām un personības attīstībai sākas ar skolotāja prasmi izprast sevi, pārvaldīt savas emocijas un būt atbildīgam, pieņemot lēmumus. Pēc profesores domām, svarīgs ir valodas mācību nodarbības iesākums un pozitīva, precīza, uz skolēna attīstību virzīta atgriezeniskā saite. 

Konferences dalībniekiem noderīgas bija arī PhD Andra Krieķa piedāvātās idejas, kā palīdzēt skolēniem apgūt lasītprasmi un prasmi strādāt ar dažādiem tekstiem. Īpaša vērība tika veltīta darbam ar digitāliem tekstiem. A. Krieķa vārdiem runājot, “ar dažiem datora klikšķiem jebkuru tekstu varam pārvērst par skolēnam pievilcīgu.”

Ikvienam noderīga ir arī LVA ClassFlow skolotāju aprobētā pieredze strādāt ar dažādiem digitālajiem rīkiem, gan gatavojot mācību materiālus, gan vadot nodarbības. 

Paldies visiem – gan dalībniekiem, gan lektoriem! Prieks, ka skolotāji vēlas pilnveidoties, lai sniegtu saviem skolēniem labāko. Nobeigumā atziņa no kādas dalībnieces konferences izvērtējuma: “Profesionālam skolotājam pasaule neapstāsies, ja arī atslēgsies Zoom vai ClassFlow. Ikvienā darbā ieguldot sirdi un mīlestību, viss izdosies. Nav pareizas vai nepareizas metodes, ir tikai tās, kas der skolotājam un viņa skolēniem.”