Dārgie draugi!
Man ir liels prieks būt šeit starp jums un runāt par interesantu tematu “Kāpēc atgriezties Latvijā?”. Šodien vairs nav pašsaprotami, ka cilvēks nodzīvo visu mūžu tajā pašā vietā, kur viņš ir piedzimis. Mobilitāte ir normāla. Mobilitāte cilvēkā rada jautājumu, kāpēc doties un uz kurieni. Šis jautājums ir saistīts arī ar to, ka mūsdienu pasaulē valstu robežas vairs nav slēgtas. Lielākā daļa cilvēku, protams, paliek savā zemē, bet, domāju, uz tiem, kuri aizbrauc uz kādu laiku, mēs nevaram skatīties strikti, jo nekad nezinām, cik ilgs tas laiks būs. Pat ja sākotnēji pieņemam lēmumu, dzīves gaitā viss var mainīties.
Kādēļ atgriezties? Iemesli ir ļoti dažādi. Tie ir atkarīgi gan no paša cilvēka, gan apstākļiem, gan no lielajiem notikumiem valstī vai Eiropā. Tās var būt arī bērnības un jaunības atmiņas, ja cilvēkam ir bijis patīkami šeit dzīvot. Varbūt gribas atgriezties tuvāk pie ģimenes, draugu loka. Tie var būt arī ekonomiski apsvērumi. Parasti pirmā paaudze, kas aizbrauc uz kaut kurieni, jūt, ka viņi tomēr ir svešie. Savā valstī – tur, kur tu jūties piederīgs – vienmēr esi vietējais, savējais.
Galvenais ir cilvēka personiskā nostāja, un šajā nostājā ir piederības sajūta. Šeit ir Latvija, un, ja mēs jūtamies piederīgi Latvijai, tas lielā mērā veido nāciju. Arī dzīvojot ārpus Latvijas, ir iespējams iesaistīties, piemēram, dažādās diasporas aktivitātēs un biedrībās, tādā veidā dodot savu pilsonisko pienesumu Latvijai.