Kokle ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments. Pirmais ar koklei līdzīgu instrumentu saistītais arheoloģiskais atradums Latvijā ir no 13. gadsimta, savukārt senākās rakstveida ziņas par koklēšanu saglabājušās no 17. gadsimta sākuma. Tradicionālajām, senākajām, koklēm ir divi galvenie veidi: mazās jeb Kurzemes kokles un lielās jeb Latgales kokles.
Tās sauc par grebtajām koklēm, jo tās izgrebj jeb ar īpašu rīku veido no viena koka gabala.
Tām ir no 5 līdz 12 stīgām. Līmētās jeb cītarveida kokles radušās 19. un 20. gs. mijā.
Tām raksturīgs no dēlīšiem līmēts korpuss un daudz lielāks stīgu skaits – no 15 līdz 90. Mūsdienās koklēm ir radušies jauni veidi – koncertkokles, elektriskās kokles un citi.