Latvijā ūdenskritumi rodas, upēm vai plūstot pāri cietiem nogulumiežiem – kāplītēm, kas veidojušās no , kaļķakmeņiem, retāk – smilšakmeņiem. Lai kāplīti dēvētu par ūdenskritumu, krišanas ir jābūt vismaz pusmetram vai vairāk un jāveidojas dabiskā ceļā, cilvēkam nepieliekot savu roku. Ja ūdens kritums ir zemāks par , tad šādas kāplītes sauc par krācēm. Latvijā ir nedaudz vairāk par 120 ūdenskritumiem un .

Daudzās zemēs Latvijas ūdenskritumus par tādiem nemaz neuzskatītu, jo tie nav nedz augsti, nedz , bet Latvijai kā līdzenumu zemei tie piešķir daudzveidību un krāšņumu. Tikai Ventas rumba Kuldīgā ir ievērojama Eiropas . Tas ir platākais Eiropā – tā platums ir no 100 līdz 275 metriem atkarībā no gadalaika.