Lauku saimniecību savā Pāvilostas novada Vērgales pagastā Mārtiņš Akerfelds sāka veidot pirms nepilniem pieciem gadiem, kad bija atgriezies no darba meklējumiem Anglijā.
Pastāstiet par sevi, Mārtiņ! Kā sākāt nodarboties ar biškopību? Kādas zināšanas un īpašības ir nepieciešamas, lai varētu sākt strādāt laukos?
Es domāju, ka vajag tikai gribēt. Tad visu ir iespējams sasniegt. Kad sapratu, ka ārzemēs ar naudas pelnīšanu nekas prātīgs nesanāks un daudz labāk strādāt sev, nevis kādam citam, atgriezos mājās. Kādu dienu uz mājām atlidoja bišu spiets, pārziemoja, un nākamajā vasarā man no tā izdevās izveidot trīs saimes.
Vai nebija bail, ka bites sadzels?
Neslēpšu, kad pirmo reizi devos pie stropa, trīcēja rokas. Bez dažiem sāpīgiem dzēlieniem cauri netiku. Taču dienas beigās izrādījās, ka esmu sveiks un vesels. Nākamajā gadā man bija jau astoņas saimes. Divus gadus vēlāk nodibināju savu uzņēmumu SIA Bitex.
Kā tiekat galā ar vērienīgo darba apjomu?
Sastrēgumu brīžos palīgā nāk tēvs, mamma, jaunākais brālis. Darbiem dravā esmu atradis palīgu. Attālumi ir lieli, tāpēc biežāk par reizi nedēļā bites apciemot nespēju.
Kādus biškopības produktus bez medus un ziedputekšņiem vēl iegūstat?
Bišu maizi. Tas atmaksājas.
Kā realizējat savu produkciju?
Apmēram vienu ceturtdaļu sapildu burciņās un pārdodu tuviniekiem un pastāvīgajiem pircējiem. Pārējo produkciju realizēju vairumtirdzniecības tīklā. Par kilogramu pērn maksāja 2 EUR. Tas, protams, ir smieklīgi maz.
Vai biškopībai ir kāda priekšrocība, salīdzinot ar citiem lauksaimniecības veidiem?
Jā! Biškopība ir pati veselīgākā no visām lauksaimniecības nozarēm. Veselīga ir gan produkcija, gan darbs pie bitēm; tas nomierina nervu sistēmu un uzlabo garastāvokli. Biškopībai nekas nedraud, tā neizzudīs. Ne tikai kā ražošana, bet arī kā vaļasprieks, kas dod dzīvei gan saturu un veselību, gan arī ienākumus.