Saimniece Vija Ancāne Aglonas maizes muzeju izveidoja pirms astoņiem gadiem, bet ar maizes cepšanu nodarbojas divtik ilgi. Savulaik viņa strādāja par ražošanas meistari patērētāju biedrības maizes ceptuvē Aglonā. Kad ceptuves darbību apturēja, bija jādomā, ko darīt tālāk. Vija Ancāne aizņēmās naudu no draugiem un paziņām un izveidoja savu ceptuvi Jaunaglonā. Vēlāk viņa nopirka māju Aglonas pagastā, to pārbūvēja, un 2005. gadā tika atklāts Aglonas Maizes muzejs.
Doma par Maizes muzeju Vijai radusies, kad uz ceptuvi no tuvējām skolām nāca bērni, lai palūkotos, kā top maizīte. Strādājot Jaunaglonas amatu skolā, tika sakrāti dažādi materiāli par maizes cepšanas tradīcijām, ēšanas tradīcijām un tautas ticējumi. Tā bija pamats, lai varētu izveidot savu muzeju, kurš tagad ir kļuvis populārs visā Latvijā.
Senāk viena no krietnas saimnieces lielākajām mākām bija izcept labu rudzu maizi. Kas gan viss nav jāzina, lai svarīgais darbs nenoiet greizi. Par to Maizes muzejā stāsta Vija Ancāne. Viņas Latgales tautastērps, latgaliešu valoda, bagātīgais maizei veltītais apzīmējumu krājums un mīļums, ar kādu viņa runā par maizīti, rada sajūtu par pamatīgām, īstām lietām un rada noskaņu, kurā gribas pakavēties ilgāk. Stāstus par maizīti papildina etnogrāfisko priekšmetu demonstrēšana. Sirsnīgā saimniece cienā ciemiņus ar smaržīgu zāļu tēju, rudzu maizi un plātsmaizēm, mudina uz lustēšanos. Bet pirms došanās mājup aicina „piesiet dūšu” ar „šmakavceņu”. Saimniece no izrūgušās mīklas piedāvā katram pašam izveidot gludu kukulīti, kas, izcepts krāsnī, kļūst par ciemakukuli līdzņemšanai.
Īpaši sarunājot, saimniece piedāvā mielastu, kur daudz novadam raksturīgu ēdienu. Veikaliņā iespējams iegādāties šeit cepto maizīti un gardos našķus.