Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem.
Izmantojot cariskās Krievijas ierēdniecības negatīvo attieksmi pret vācu muižniekiem Baltijā, krievu muižniecības vēlmi ieņemt vāciešu vietu, pirmo kapitālisma pārstāvju cīņu par savām tiesībām, kā arī cara pārvaldes cīņu pret muižniecību par absolūto varu, Valdemārs spēja efektīvi attīstīt jaunlatviešu idejas. Studēdams Tērbatā, viņš pirmais pie istabiņas durvīm savai vizītkartei pievienoja vārdu „latvietis".
Savos rakstos Krišjānis Valdemārs uzstājās pret vācbaltiešu muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās. Nevērsdamies pret krievu muižniecību un cara valdes ierēdniecību, Krišjānis Valdemārs tomēr ierosināja arī vairākas pārvaldes reformas.
Valdemārs aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu. Daudz darba ievērojamais latvietis veica jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Viņš izveidoja pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panāca vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu.
Krišjānis Valdemārs tiek uzskatīts par jaunlatviešu kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Kopā ar Krišjāni Baronu un Frici Brīvzemnieku viņš izveidoja latviešu Dainu skapi.
Kr. Valdemārs bija konsekvents kapitālisma propagandas pārstāvis. Savās publikācijās viņš mudināja mācīties no Rietumeiropas kapitālistiskajām zemēm, kuras savā ekonomiskajā attīstībā arī tolaik pārspēja carisko Krieviju. Valdemārs bija reālpolitiķis. Viņš bija pārliecināts, ka kapitālisma attīstība nesīs labumu visai tautai. Viņš aicināja latviešus krāt mantu, vairot kapitālu, izmantot kredītu un iesaistīties brīvās konkurences cīņā. Kr. Valdemārs aicināja kolonizēt tukšās, taču auglīgās zemes gar jaunizbūvēto Maskavas–Pēterpils dzelzceļu.
Valdemāra darbība bija virzīta uz latviešu saimniecisko patstāvību. No saviem pirmajiem rakstiem līdz pat nāvei Kr. Valdemārs aicināja materiāli, tiesiski un garīgi apspiesto tautu biedroties saimnieciskiem nolūkiem.
Kr. Valdemāra uzskatīja, ka galvenais izglītības, kultūras un audzināšanas uzdevums ir sagatavot praktiskus darbiniekus ekonomiskās dzīves pacelšanai. Tādēļ Kr. Valdemārs iestājās par praktiskām (jūras un amatniecības) skolām, dibināja praktiska rakstura biedrības, aģitēja par krājkasu dibināšanu, aicināja dibināt amatniecības laikrakstu.