Mūsdienās tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka varam radīt kultūraugus, kas ir izturīgi pret jebkādu nelabvēlīgu apkārtējās vides iedarbību. Šos ģenētiski modificētos kultūraugus sākotnēji uzskatīja par brīnumaugiem un glābējiem no bada. Tomēr kādas sekas aiz sevis atstāj mākslīga iejaukšanās augu gēnos?
Sabiedrībā valda visai populārs mīts, ka ar ĢMO var pabarot izsalkušos cilvēkus nabadzīgajās pasaules valstīs, īpaši Āfrikā. Tomēr tā ir maldīga ilūzija, jo lielākā daļa ĢMO tiek eksportēta uz pasaules attīstītākajām valstīm lopbarības un biodegvielas, un spirta ražošanai. ĢMO tikai vēl vairāk ir saasinājusi nabadzības problēmu. Šādu augu ražošana ir milzīgs bizness, kurā tiek investētas lielas naudas summas. No ražošanas tiek izstumti mazie zemnieki, laukos tiek radīts bezdarbs un nabadzība. ĢMO neatrisina arī bada problēmu pasaulē, jo to rada nevis pārtikas trūkums, bet gan tās neracionāla sadale. Šobrīd teorētiski tiek saražots daudz pārtikas, bet 50% no tās nonāk ... atkritumos.
Alerģijas cilvēkiem bijušas visos laikos, tomēr šobrīd ir vērojams alerģiju „bums”. Kādēļ tā? Jāsaka, ka „spēlītes” ar gēniem nav tik nevainīgas, un tās ir ietekmējušas alerģiju pieaugumu pasaulē. Piemēram, cilvēkam ir alerģija pret riekstiem, un šis cilvēks, lietojot uzturā modificētus kartupeļus, sastopas ar spēcīgām alerģijas izpausmēm, lai gan aizliegtais produkts it kā netiek lietots. Bet modificētajā kartupelī ir riekstu gēns, kurš arī izraisa alerģiju.
Gods un slava Flemingam par penicilīna atklāšanu. Antibiotikas daudzus jo daudzus ir glābušas no drošas nāves. Diemžēl mūsdienās aizvien vairāk sastopama tāda problēma kā antibiotiku rezistence jeb mikroorganismu nereaģēšana uz antibiotikām. Zinātnieki uzskata, ka šajā problēmā arī var vainot ĢMO.
Pārtikas produkts, kas satur ĢMO vai ir radīts no tā, jāmarķē atbilstoši likumdošanai. Šie produkti veikalā jānovieto savrup un jāpadara vizuāli viegli identificējami.