Pirms vairākiem tūkstošiem gadu tirgotāji no dienvidu zemēm ceļoja uz Baltijas jūru, lai pārvestu mājās ziemeļu zeltu – priežu sveķu fosilijas jeb dzintaru. Dzintara rotaslieta Senajā Romā nereti maksāja dārgāk nekā jauns vergs. Dzintars joprojām ir viena no mūsu lielākajām vērtībām, taču nu jau vairs ne zelta cenā. Iespējams, ka Latvijas zinātniece Inga Ļašenko, noaužot dzintara pavedienu, ir atjaunojusi Baltijas dzintara seno dienu spožumu. Par dzintara diegu interesi izrāda gan apģērbu dizaineri, gan medicīnas firmas, jo no tā austajam apģērbam piemīt ne tikai patīkami dzelteni toņi, bet arī spēja stiprināt valkātāja veselību.
Kā zinātniece nonāca pie sava izgudrojuma? 2006. gadā Kairā, Ēģiptes Nacionālajā bibliotēkā, Inga Ļašenko izlasīja rakstu par dzintara izmantošanu senajā Ēģiptē. Tajā bija teikts, ka senie ēģiptieši asiņu uzglabāšanai izmantojuši no dzintara darinātus traukus, jo asinis tajos nesarec. Uzskata, ka faraoni gāja asins vannās, jo uzskatīja, ka asinis padara jaunākus. Ēģiptieši mēģinājuši no dzintara izgatavot arī mākslīgus asinsvadus, taču iecere nav izdevusies, jo asinsvadam jābūt elastīgam. Izlasītais zinātniecei devis ierosmi jauniem pētījumiem.
Inga Ļašenko pēta biotekstilmateriālus. Viens no zinātnieces interesantākajiem izgudrojumiem ir zeķes ar ieaustu sudraba diegu. Šādas zeķes likvidē nepatīkamo sviedru smaku, novērš baktēriju augšanu un attīstību, kā arī saglabā siltumu. Sākot pētīt, kā izmantot dzintaru medicīnas tekstilā, zinātniece atklāja, ka par šo pusdārgakmeni ir ļoti maz zinātnisku pētījumu. Tas ir pārsteidzoši, jo civilizācija dzintaru pazīst jau tūkstošiem gadu.
Ingai Ļašenko nācās saskarties ar nopietnu problēmu – kā iegūt tīru dzintara pulveri. Dzintara gabaliņos ir dažādi piemaisījumi: kvarcs, vizla un arī glaukonīts – šis minerāls satur radiogēno kālija izotopu, kas ļauj noteikt dzintara vecumu. Piemaisījumu klātbūtne dzintara diegā ir kaitīga veselībai. Pusgadu zinātniece meklēja veidu, kā attīrīt dzintaru.
Viena no būtiskākajām dzintara sastāvdaļām ir dzintarskābe, ko izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā. Tā ir biostimulators, kam piemīt spēja paaugstināt imunitāti, palielināt muskuļu tonusu un kavēt trombu veidošanos. Pavisam dzintara sastāvā ir vairāk nekā četrdesmit dažādu ķīmisko elementu. Veicot pētījumus, izrādījās, ka, mainot dzintara pulvera daudzumu šķidrumā, mainās tā iedarbības veids. Piemēram, vienā daudzumā tas stimulē matu folikulu augšanu, bet citā – stimulē ādas šūnu atjaunošanos.
Dzintara diegu var izgatavot divējādi. Dzintara pulveri uz dažādu materiālu diegiem var uzsmidzināt, bet tad no tiem austais audums būs izmantojams tikai dažas reizes, jo valkāšanas laikā dzintara pulveris nobirs. Taču arī šādu audumu iespējams lietderīgi izmantot, piemēram, izgatavot maisiņus, kuros glabāt donoru asinis. Daudz plašāks lietojums būs diegiem, kas veidoti no poliamīda, kurā iestrādāts dzintara pulveris. No šādiem diegiem varēs gatavot apģērbu, kas labvēlīgi ietekmēs nēsātāja veselību, un aust asinsvadu protēzes.
Jau šobrīd Ventspils Amatu mājā top audumi no dzintara diega - šalles, dvieļi un pat gultasveļa. Tos labprāt iegādājas pircēji Eiropā, Krievijā un pat Arābu Emirātos.
Audēja Inita Dzalbe atzīstas, ka savulaik dzintars viņai nav paticis, taču auduma veidā tas spēj pārsteigt. No dzintara diega austā gultasveļa, šalles un dvieļi neizraisa alerģiju, aizsargā pret magnētisko lauku un uzlabo asinsriti.
Kad Rīgas Tehniskās Universitātes doktore Inga Ļašenko savu patentēto izgudrojumu sāka popularizēt tekstilmāksliniekiem, uzreiz kļuva skaidrs, ka tā ir ‘Latvijas Nokia’. Ne velti nākamgad uz Vispasaules Expo izstādi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra paredzējusi vest no dzintara diega austās šalles un dvieļus. Jau šobrīd šie izstrādājumi apceļo muzejus un izstādes visā pasaulē.