Stīvs Džobss ir dzimis 1955. gada 24. oktobrī. Stīva bioloģiskā māte bija jauna, neprecējusies studente, viņa nolēma savu bērnu atdot adopcijai. Stīvu pieteicās adoptēt armēņu izcelsmes amerikāņi – Klara un Pauls Reinholds Džobsi. Stīva bioloģiskā māte vēlējās, lai bērnu audzina izglītoti vecāki, bet Klarai nebija augstākās izglītības, savukārt Pauls Reinholds nebija beidzis pat vidusskolu. Pēc dažiem mēnešiem studente piekāpās, pateicoties audžuvecāku solījumam, ka Stīvs mācīsies augstskolā.
“Es biju izvēlējies gana dārgu koledžu”, stāsta Stīvs Džobss, “tāpēc mācību maksai tika iztērēti gandrīz visi manu vecāku iekrājumi. Pēc pusgadu ilgām studijām es sapratu, ka nezinu, ko vēlos darīt turpmākajā dzīvē, un izstājos no koledžas. Nu varēju neiet uz obligātajām lekcijām, kuras man neinteresēja, bet brīvā režīmā apmeklēt tās, kas šķita gana aizraujošas. Tā nu es vēl 18 mēnešus apmeklēju kaligrāfijas kursus, kur apguvu labas zināšanas par dažādiem šriftiem, atstarpju variēšanu starp burtiem un to, kā padarīt rakstītu tekstu skaistu. Mani tas fascinēja, lai gan šķita, ka dzīvē tam nekad nebūs praktiska pielietojuma. Bet pēc desmit gadiem, kad mēs ar Stīvu Voznjaku strādājām pie pirmā Macintosh datora izveides, es atcerējos šajā kursā apgūto. Ja es nebūtu izstājies no koledžas, es nebūtu apmeklējis kaligrāfijas kursus un, iespējams, personālajiem datoriem vēl šodien nebūtu tādu rakstības variantu, kādi ir. Tas pierāda, ka ir jāuzticas savai intuīcijai un jātic, ka kādreiz tas, ko darāt tagad, noteikti atmaksāsies.”
Apple sākums meklējamas Stīva Džobsa vecāku garāžā laikā, kad Stīvam bija 20 gadu. Pirmais aprīlis, kas tradicionāli ir joku diena, 1976. gadā nebija nekāds joks – Kalifornijā divi tehniski puiši – Stīvs Džobss un Stīvs Vozņaks nodibināja Apple Computer – vienu no šobrīd stabilākajiem uzņēmumiem, kas izstrādā sadzīves elektroniku, datoru programmatūras un personālos datorus. Nākamo 10 gadu laikā, pateicoties abu puišu cītīgam darbam, Apple izauga līdz 2 miljardus dolāru vērtam uzņēmumam ar 4000 darbiniekiem. “Un tad mani atlaida”, smejoties saka Džobss. “Kā var atlaist no paša radīta uzņēmuma vadības? Ļoti vienkārši. Apple augot, es pieņēmu darbā cilvēku, kurš, manuprāt, bija ļoti talantīgs un ar kuru kopā mēs varētu vadīt uzņēmumu. Pirmos gadus viss ritēja lieliski, bet tad mūsu nākotnes vīzijas sāka kardināli atšķirties. Direktoru padome nostājās viņa pusē un mani atlaida.”
„Pirmie mēneši pēc atlaišanas bija nožēlojami,” atzīst Stīvs Džobss, „taču tad es sapratu, ka joprojām mīlu to, ar ko biju nodarbojies. Un sāku visu no gala. Turpmākie gadi, kad es nodibināju uzņēmumus NeXT un Pixar, bija vieni no radošākajiem manā dzīvē.” Pixar (radīja slaveno filmu „Rotaļlietu stāsts”) kļuva par labāko animāciju studija pasaulē, un to vēlāk nopirka Volta Disneja kinostudija. Savukārt NeXT nopirka uzņēmums Apple, un Stīvs Džobss atgriezās Apple.
Ievērojamus panākumus Stīva Džobsa vadībā Apple guva 1998. gadā, izlaižot iMac viss vienā datoru. 2001. gadā tika izlaista iTunes programmatūra un iPod mūzikas atskaņotāji, kas vēl šobrīd ir vispopulārākie savā tirgus segmentā. 2007. gadā Stīva vadībā tika prezentēts ar skārienjutīgu displeju, lielisku tīmekļa pārlūku un ērtu interfeisu aprīkotais iPhone viedtālrunis. Lieki piebilst, ka šobrīd tie ir vieni no populārākajiem visā pasaulē.
Stīvs Džobss kā izstrādātājs vai līdzautors ir minēts 338 ASV reģistrētiem patentiem, kuri saistīti ar tehnoloģijām, datoriem, klaviatūrām, lādētājiem u.c.
Stenforda universitātes izlaidumā Stīvs Džobs reiz teica: “Kad man bija 17, es izlasīju kādu domu – „Ja jūs katru dienu nodzīvojat tā, it kā tā būtu pēdējā, tad kādu dienu jums izrādīsies taisnība." Šis citāts atstāja uz mani ļoti lielu iespaidu. Kopš tā brīža jau 33 gadus es ik rītu paskatos spogulī un vaicāju sev: Ja šī diena būtu pēdējā manā dzīvē, vai es darītu to, ko es gatavojos šodien darīt? Un ikreiz, kad vairākas dienas pēc kārtas atbilde ir bijusi „nē”, es zinu, ka man kaut kas savā dzīvē ir jāmaina. Tas ir galvenais spēks, kas man vienmēr ļāvis izdarīt savā dzīvē būtiskākos lēmumus.”