Gatavot veselības dzērienus no svaigiem augļiem – tā šobrīd ir tāda kā modes lieta. Protams, ne slikta, jo tā cilvēks no zaļajiem augiem uzņem visādus labumus.
Vēl nesen populārākās un biežāk gatavotās bija augļu un dārzeņu sulas. To izmantošanai ir pietiekami senas tradīcijas, tās lieto gan kā ikdienas dzērienus, gan arī ārstnieciskiem nolūkiem. Taču sulai ir būtisks trūkums, proti, atdalot šķidrumu, tiek izmestas ļoti vērtīgas vielas, kas ir mizās un biezumos. Daži cilvēki šos biezumus pievieno sulai, bet citi uzskata, ka dzidra sula ir skaistāka. Skaistāka varbūt, bet ne veselīgāka.
Šobrīd virtuvē arvien svarīgāku vietu ieņem blenderis, un arī dzērienu gatavošanā no zaļumiem tam ir sava vieta. Tas sasmalcina visas cietās augu daļiņas, un tā top zaļie kokteiļi, kur kopā var sablenderēt visu ko – gan saknes, gan augļus, gan lapas, gan ziedus, gan ēdamos, gan ārstniecības augus.
Viens no biežākajiem jautājumiem ir – cik komponentus var likt kopā? Te nav viennozīmīgas atbildes. Var gatavot no viena, var likt kopā vairākus augus, pat līdz desmit, piecpadsmit. Par optimālu uzskata maisījumu no 3–5 komponentiem. Tāpat ir grūti atbildēt, kāda ir labākā konsistence. Atkal tiek dota izvēles brīvība. Protams, ja tas ir kokteilis, tad, droši vien, dzerams, bet mēdz būt arī ar karoti ēdami kokteiļi. Ja masa ir pārāk bieza, klāt var pieliet ūdeni, bērza sulas, minerālūdeni, pienu, kefīru, rūgušpienu. Katrs pats arī izdomā, cik daudz dzert – vienu glāzi dienā, vai vienu litru dienā. Ieklausieties sevī, jo organisms jums visu pateiks priekšā!
Pavasara zaļos kokteiļus var gatavot no pirmajiem zaļumiem, kas spraucas no augsnes – nātrēm, skābenēm, pienenēm. Garšai noderēs kāds upeņu pumpurs vai ķiploka asns, mārrutka lapiņa, priedes vai egles skuja. Lai pierastu pie nepierastākas garšas, maisījumam var pievienot kādu ābolu vai citrusaugli – apelsīnu, citrona šķēlīti. Vēlāk šādas piedevas vairs nebūs vajadzīgas.