Ir darbdienas un brīvdienas. Darbdienas ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena. Brīvdienas ir sestdiena, svētdiena un svētku dienas. Darbdienās cilvēki strādā, bet brīvdienās atpūšas: iet uz kino vai teātri, apmeklē dažādus pasākumus, brauc ciemos, sporto, vienkārši izguļas.
Būtiskāko svētku un atceres dienu kalendārs Latvijā ir šāds.
| Datums | Notikums |
| 1. janvāris* | Jaungada diena |
| 20. janvāris | 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena |
| Aprīlī, pēc pilnmēness iestāšanās pirmajā piektdienā | Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas, Otrās Lieldienas |
| 1. maijs | Darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena |
| 4. maijs | LR Neatkarības atjaunošanas diena |
| 8. maijs | Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena |
| 9. maijs | Eiropas diena |
| Maija otrā svētdiena |
Mātes diena |
| 50 dienas pēc Lieldienām svētdienā un pirmdienā | Vasarsvētki |
| 23. jūnijs | Līgo vakars |
| 24. jūnijs | Jāņu diena |
| 1. septembris | Zinību diena |
| 11. novembris | Lāčplēša diena |
| 18. novembris | LR Proklamēšanas diena |
| 24. decembris | Ziemassvētku vakars |
| 25. un 26. decembris | Ziemassvētki |
| 31. decembris | Vecgada diena |
*- brīvdienas
Vasarā lielākie svētki ir Jāņi. Jāņos cep pīrāgus, sien sieru, taisa alu, rotā mājas ar meijām, kur ugunskurus, lec pāri tiem, dzied Jāņu dziesmas un iet meklēt papardes ziedu. Jāņu naktī neviens neguļ.
Ziemā svin Ziemassvētkus. Tie ir ģimenes svētki. Mājās visi pušķo eglīti. Visi saņem dāvanas. Ticīgie apmeklē baznīcu un svin Jēzus Kristus piedzimšanu. Ziemassvētkos cieši savijas kristīgās un latviešu tautas tradīcijas.
Latvijas valsts proklamēšanas svētki ir 18. novembris. Var teikt – Latvijas valsts dzimšanas diena. Rīgā un citās pilsētās notiek dažādi svētku pasākumi. Galvaspilsētā šajā laikā notiek ikgadējs pasākums Staro Rīga. Savukārt 4. maijs, Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas gadadiena, arvien vairāk kļūst par cilvēku kopības un aktīvas atpūtas svētkiem.