Torņakalns

Torņakalns ir Pārdaugavas vissenākā daļa. Tā daudziem saistās ar tāda paša nosaukuma dzelzceļa staciju un skaisto Arkādijas parku. Mūsdienās šī pilsētas daļa sākas pie Bieķēnsalas un austrumos aiz Māras dīķa robežojas ar Āgenskalnu. Torņkalnu vairākās daļās sadala dzelzceļa līnija un Jelgavas šoseja. Vienmuļo kvartālu skaistāku padara Mārupīte, Māras dīķis un lielais Arkādijas parks. Te ir arī divas kapsētas –Torņakalna luterāņu kapi un pareizticīgo kapi.

Kādreiz te bija vairākas muižiņas un ciemi. Tikai 19. gadsimta beigās tās visas saplūda vienā teritorijā. Tai laikā arī veidojās Torņakalnam raksturīgā apbūve: vienstāva vai divstāvu ģimenes mājas un strādnieku īres nami. Tikai pie Māras dīķa veidojās krāšņas savrupmājas.

Kā radies nosaukums Torņakalns? Cik sens tas ir? Izrādās, ka pie Mārupītes ieteka jūrā bijis sens sardzes tornis. To var redzēt arī 17. gadsimta panorāmās un apkārtnes plānos. Torni Pārdaugavā pirmo reizi dokumentos min 1483. gadā. To sauca par Sarkano torni, tāpēc varam domāt, ka to uzcēla no ķieģeļiem. Blakus tornim bija nelielas dzirnavas. Šīs dzirnavas ir pieminētas jau 13. gadsimta sākumā. 17. gadsimtā zviedri blakus tornim uzceļ nocietinājumus un veco torni nojauc. 1681. gadā Torņakalnā sāk darboties pirmā skolas Pārdaugavā.

Torņakalns ir tā Pārdaugavas daļa, kurā ir saglabājušas vecās ielas, vecie nosaukumi un vecās ēkas. Taču 21. gadsimts ir atnesis jaunas izmaiņas. Vairs nedarbojas vecās rūpnīcas. Torņakalns vairs nav tipisks strādnieku rajons. Šis Pārdaugavas rajons jau kļūst par daļu no pilsētas centra. Veco Torņakalnu drīz varēsim aplūkot tikai senās pastkartēs.