Portrets un raksturojums

- Sveika, Ilona!

- Sveiki, man liekas, ka mēs neesam pazīstami.

- Jūsu vārds taču ir Ilona?

- Jā mani sauc Ilona. Bet kas Jūs esat? Es Jūs nepazīstu.

- Mēs neesam pazīstami, tomēr es zinu, ka Jūsu vārds ir Ilona.

- Kā Jūs to zināt?

- Es zinu arī to, ka Jūs strādājat poliklīnikā par ģimenes ārsti.

- Tas tiešām tā ir, bet kā Jūs to zināt?

- Tas vēl nav viss. Es zinu, ka Jums ir divas māsas. Jūsu jaunākā māsa strādā skolā, bet otra veikalā.

- Nu man viss ir skaidrs! Jūs esat manas jaunākās māsas paziņa.

- Nē, arī Jūsu māsu es nepazīstu. Taču es zinu, ka viņai ir mazs dēliņš.

- Kā Jūs to visu zināt?

- Vai tad Jūs mani neatceraties?

- Nē, neatceros.

- Mēs kopā studējām. Mani sauc Valdis Liepiņš.

- Jā, tiešām! Bet tas bija tik sen.

- Es atceros, kā Jūs izskatījāties pirmajā mācību dienā. Jums bija gari, zaļi svārki, tumši zaļa blūze un gaiši zaļas kurpes. Es toreiz vēl padomāju, cik vasarīga meitene.

- Jā, toreiz man bija arī gari, rudi mati. Tagad es atceros. Jūs bijāt tas jaukais cilvēks, kurš uzdāvināja man oranžās rozes.

- Jā, jo tās bija Jūsu matu krāsā. Es atceros Jūsu zaļās acis un slaido augumu. Tikai toreiz es neuzdrošinājos ar Jums iepazīties.

- Vai Jūsu grupā mācījās Sandis Kļava?

- Tas bija tas jautrais puisis, kuram patika dziedāt?

- Jā, jā! Tagad viņš ir mans vīrs.