Āgenskalna tirgus

Visus Rīgas tirgus kopš seniem laikiem pārvalda un uztur pilsēta. Tāpat pilsēta atver jaunus tirgus un slēdz vecos, ja tas ir nepieciešams.

Pārtikas preču tirgi sākumā veidojās pilsētas ierādītos laukumos vai pie ielām ar dzīvu satiksmi. Laucinieki un citi tirgotāji pārdeva savas preces zem klajas debess. Pilsētnieki varēja nopirkt preces tieši no ražotājiem. Pašlaik populārākie tirgi Rīgā ir Centrāltirgus, Vidzemes tirgus, Āgenskalna tirgus, Čiekurkalna tirgus, Ķengaraga tirgus.

Āgenskalna tirgus ir minēts jau 1865. gadā. Pilsēta par 15245 rubļiem iegādājās zemes gabalu pie Zeļļu ielas. 1898. gadā tur atvēra tirgu. Tirgošanās notika zem klajas debess. Āgenskalna tirgus nosaukums nostiprinājās pamazām. Tirgū pārdeva gaļu, piena produktus, zivis, augļus, saknes, maizi, miltus, putraimus, malku un mājsaimniecības priekšmetus. Tirgotāju skaits strauji auga un pirms Pirmā pasaules kara sasniedza jau 625 tirgotājus.

Tirdzniecības apstākļus vajadzēja uzlabot. Pilsēta nolēma celt slēgtu, modernu paviljonu. Projektu izstrādāja Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Jaunā paviljona celšanu uzsāka 1911. gadā, pabeidza 1925. gadā. Āgenskalna tirgus kļuva par modernāko tirgu pilsētā. Tur bija centrālapkure, pagrabi preču glabāšanai, vieta saldētavai, kuru gan neizbūvēja.

Pašlaik Āgenskalna tirgus joprojām darbojas. Tajā ir gan zemnieku ražojumi, gan pārtikas preču tirgotavas, gan rūpniecības preču kioski.