Uz sākumu
< atpakaļ

Darbdienas un brīvdienas

Ir darbdienas un brīvdienas. Darbdienas ir pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena. Brīvdienas ir sestdiena, svētdiena un svētku dienas. Darbdienās cilvēki strādā, bet brīvdienās atpūšas: iet uz kino vai teātri, apmeklē dažādus pasākumus, brauc ciemos, sporto, vienkārši izguļas.

Būtiskāko svētku un atceres dienu kalendārs Latvijā ir šāds.


Datums Notikums
1. janvāris* Jaungada diena
20. janvāris 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
Aprīlī, pēc pilnmēness iestāšanās pirmajā piektdienā Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas, Otrās Lieldienas
1. maijs Darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena
4. maijs LR Neatkarības atjaunošanas diena
8. maijs Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
9. maijs Eiropas diena
Maija otrā
svētdiena
Mātes diena
50 dienas pēc Lieldienām svētdienā un pirmdienā Vasarsvētki
23. jūnijs Līgo vakars
24. jūnijs Jāņu diena
1. septembris Zinību diena
11. novembris Lāčplēša diena
18. novembris LR Proklamēšanas diena
24. decembris Ziemassvētku vakars
25. un 26. decembris Ziemassvētki
31. decembris Vecgada diena

*- brīvdienas

Vasarā lielākie svētki ir Jāņi. Jāņos cep pīrāgus, sien sieru, taisa alu, rotā mājas ar meijām, kur ugunskurus, lec pāri tiem, dzied Jāņu dziesmas un iet meklēt papardes ziedu. Jāņu naktī neviens neguļ.

Ziemā svin Ziemassvētkus. Tie ir ģimenes svētki. Mājās visi pušķo eglīti. Visi saņem dāvanas. Ticīgie apmeklē baznīcu un svin Jēzus Kristus piedzimšanu. Ziemassvētkos cieši savijas kristīgās un latviešu tautas tradīcijas.

Latvijas valsts proklamēšanas svētki ir 18. novembris. Var teikt – Latvijas valsts dzimšanas diena. Rīgā un citās pilsētās notiek dažādi svētku pasākumi. Galvaspilsētā šajā laikā notiek ikgadējs pasākums Staro Rīga. Savukārt 4. maijs, Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas gadadiena, arvien vairāk kļūst par cilvēku kopības un aktīvas atpūtas svētkiem.