Zili lini nīktin nīkst,

visi zirņi kaltīs līdz.

Knišļi dzīvi sīksti pīkst,

nikni vilki stipri dīc.

Divi sirmi zirgi, bikli

ilksīs likti, ilgi nīks;

vīri vilni bridīs mikli,

viņi spirgti smiltīs slīks.

Zili sili, ciņi nīkst,

klintīs zvīļi, sīvi tvīkst,

vilnis vilnī dziļi grimst.

Sirdī viss tikmēr rimst.

Bij’ man lini vijīgi un zili,

Sen tie visi vilnī sisti.

Līkst pār klintīm līksmi sili –

Irst pa smiltīm viļņi silti.