Reiz satikās Uzpurnis ar Uzpirksteni.

– Ļoti gribas uzpurnoties, – teica Uzpurnis, – bet nav neviena purna.

Viņu bija suns nometis, jo suns bija nolēmis kuram katram vairs nekost, un tad jau Uzpurnis tam vairs nebija vajadzīgs. Uzpurnis bija mēģinājis uzbāzties zābaka purnā, bet zābaks to bija nogrūdis nost. Viņam uzpurnis neesot vajadzīgs – lai netraucējot! Uzpurnis tagad staigāja pa pasauli nepieņemts un meklēja purnu.

(I. Ziedonis)