19. gadsimta sākumā Latvijas teritorija ir Krievijas impērijas sastāvā. No 1817. gada līdz 1861. gadam visā Krievijas impērijas teritorijā atceļ dzimtbūšanu. Zemnieki kļūst brīvi. Viņi var izpirkt savas mājas un doties uz pilsētu. Pilsētās zemnieki strādā algotu darbu. Zemnieku bērni var iegūt izglītību. Laukos atver pagastskolas.

19. gadsimta vidū Krišjānis Valdemārs aicina Latvijas jūrmalas ciemu iedzīvotājus dibināt jūrskolu. Ainažu turīgā zemnieka Veides ģimene piešķir jūrskolai ēku. Naudu skolas dibināšanai ziedo arī citi turīgākie apkārtnes zemnieki. 1864. gada 23. novembrī nodibina Ainažu jūrskolu. 1867. gadā Ainažu jūrskola iegūst skolas statusu.

Sagatavošanas klasē jaunie jūrnieki apgūst dzimto valodu un krievu valodu, aritmētiku, ģeogrāfiju un rasēšanu. 1. klasē audzēkņi mācās speciālos priekšmetus: ģeometriju, trigonometriju, fiziku, navigāciju, kuģu uzbūvi, jūras kuģniecības tiesības un likumus, angļu valodu un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu. 1. klases absolventi var iegūt kuģa stūrmaņa kvalifikāciju. 2. klasē ir visi iepriekšējie priekšmeti un praktiskās mācības astronomijā. 2. klases beidzējs kļūst par tālbraucēju kuģu stūrmani. 3. klasē visi priekšmeti ir jāmācās padziļināti. Tad var saņemt tālbraucēju kuģa kapteiņa kvalifikācijas diplomu. Visus eksāmenus jūrskolas audzēkņi kārto Pērnavā (Igaunijā). Līdz 1898. gadam Ainažu jūrskolā mācās 2 261 jūrnieks. Tālbraucēju kapteiņa eksāmenu nokārto 220 skolnieku. Tālbraucēja stūrmaņa diplomu iegūst 371 skolnieks. 150 skolnieki iegūst tuvbraucēja kapteiņa diplomu. Līdz 1914. gadam, Pirmā pasaules kara sākumam, Ainažu jūrskolas diplomu saņem vairāk nekā 1 000 jūrnieku.

20. gadsimta sākumā Ainažu jūrskola piedzīvo grūtus laikus. Pirmā pasaules kara laikā Ainažu jūrskolu evakuē uz Krieviju. Otrā pasaules kara laikā abas vecās skolas ēkas nodeg. Jaunu ēku uzceļ pēc kara. No 1969. gada Ainažu jūrskolā ir muzejs.