Līdz 13. gadsimtam Sabile bija Kursas zemes daļa. Tur atradās Vanema pilskalns. Pilskalnā dzīvoja lībieši. Viņi nodarbojās ar zemkopību, zveniecību, amatniecību un tirdzniecību.

Pilskalna iemītnieku dzīvi mainīja vācu krustnešu iebrukums Latvijas teritorijā. 12. gadsimtā pils iemītnieki cīnījās ar Zobenbrāļu ordeņa karavīriem. Vācu krustneši bija daudz spēcīgāki un labāk bruņoti nekā pilskalna iedzīvotāji. Vācu bruņinieki nodedzināja pili. Nav zināms, kas notika ar pilskalna iemītniekiem.

20. gadsimtā Sabiles pilskalnā notika arheoloģiskie izrakumi. Tie apstiprināja, ka Vanema pilskalns bijis viens no lielākajiem tirdzniecības centriem Abavas krastos.

Livonijas laikā, ap 1300. gadu, Abavas krastā krustneši uzbūvēja mūra pili. 16. gadsimta vidū pils bija ļoti sliktā stāvoklī, gandrīz jau sabrukusi. Drupas izmantoja Sabiles baznīcas remontam.

No Sabiles pilskalna var redzēt veco baznīcu. 1567. gadā to sāka celt pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Mūsdienās baznīca izskatās citādi, jo to vairākas reizes pārbūvēja.

Vīna kalnu Sabilē iekopa Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Kurzemes hercogs Jēkabs valdīja Kurzemes un Zemgales hercogistē no 1642. gada līdz 1682. gadam. Viņš Sabilē ierīkoja linu austuvi, kaļķu un darvas cepļus, maltuvi. No Sabiles uz Kuldīgu pludināja kokmateriālus. Tālāk tos nogādāja uz Ventspili. Sabiles mežu staltās priedes un egles izmantoja hercoga kuģu būvētavās. Tajās būvēja Kurzemes hercogistes tirdzniecības un kara floti.

No Vīna kalna paveras skats uz Sabiles neparastajām mājām. Mūsdienās tās ir mūra celtnes, bet līdz 19. gadsimta sākumam šo ēku vietā bija unikāla koka apbūve. Diemžēl 1808. gadā Sabilē plosījās milzīgs ugunsgrēks. Tas nopostīja gandrīz visas koka ēkas. Taču Sabiles iedzīvotāji atjaunoja savas mājas. Koka māju vietā viņi cēla mūra ēkas. Dažas no tām ir saglabājušās līdz mūsu dienām, piemēram, vecā slimnīcas ēka.